BRIGHT
lven

Izvēlies gudri savas mājas lapas domēna vārdu!

27. Septembris 2016.

BRIGHT, pētot dažādu Latvijas uzņēmumu – savu klientu, mājaslapu apmeklējuma statistiku, regulāri pārliecinās par to, ka lielākā daļa lietotāju līdz konkrētajai lapai nonāk nevis ievadot tās domēnu adrešu lauciņā, bet gan šī uzņēmuma nosaukumu vai tā piedāvāto pakalpojumu ierakstot Google meklētājā. Šī tendence liecina, ka domēna vārda izvēles svarīgums krītas, priekšplānā izvirzot efektīvu mājaslapu optimizāciju, kas ļauj interneta meklētājiem ar Google priekšgalā, lapu atrast un saprast. Tomēr no otras puses, nevar apgalvot, ka domēna vārda izvēle ir kļuvusi nesvarīga.

Viena no lietām, ko ņemt vērā, izvēloties domēna vārdu ir fakts, ka Google savos rezultātos augstāk attēlo tās valsts adreses, kurā lietotājs atrodas. [1] Tāpēc, piemēram, ja veidojat mājaslapu, kuras mērķauditorija būs igauņi, būsiet ieguvēji, ja iegādāsieties domēnu, kas beidzas ar .ee (daļu, kas atrodas aiz pēdējā punkta, sauc par augstākā līmeņa domēnu (top level domain) un katrai valstij tāds ir savs).

Ir pagājuši tie laiki, kad katrai interneta adresei priekšā redzējām www. Sākotnēji, lai nerastos pārpratumi, tas tika lietots kā indikators, ka runa iet par interneta tīmekļa (world wide web) adresi. Šodienas lietotājs vairs nevēlas patērēt laiku liekām darbībām, pat, ja papildus jāievada tikai trīs burti un punkts (t.i. – www.). Tāpēc rīkosieties lietotājam draudzīgi, ja izvēlēsieties mājaslapas adresi bez šī otrā līmeņa domēna (subdomain). Tai pat laikā BRIGHT iesaka parūpēties par to, lai arī tie lietotāji, kas veca paraduma dēļ adrešu logā ievada www, ar redirekta palīdzību tiktu novirzīti uz pareizo domēnu automātiski.

Tomēr ir vērts apsvērt citus otrā līmeņa domēnus, kas var palīdzēt lietotājam saprast, kāda tipa saturs viņu konkrētajā lapā sagaida. Tā, piemēram, valsts iestādes izmanto subdomēnu .gov (knab.gov.lvmod.gov.lv u.c.), kas vēl pirms lapas atvēršanas, vieš uzticamību un pārliecību, ka tā ir oficiālā valsts iestādes adrese. Savukārt Google ir izveidojis subdomēnus katram savam pakalpojumam (maps.google.comimages.google.com u.c.), kas lietotājam plašajā klāstā ļauj ātri atrast vajadzīgo, adresei vienlaikus nesot līdzi atpazīstamību iemantojušo firmas nosaukumu.

Reģistrē pats!

Lai izvairītos no iekulšanās domēna īpašumtiesību strīdos, BRIGHT iesaka domēna vārda reģistrāciju veikt pašam mājaslapas īpašniekam vai, lūdzot, to izdarīt kādai trešajai personai, pārliecināties, ka tā reģistrēta uz īpašnieka vārda. Process ir vienkāršs un ātrs. Būtiski ir saprast, ka domēnu nav iespējams iegādāties savā īpašumā, tā vietā tiek pirktas tiesības to izmantot uz konkrētu laika periodu. Parasti tas ir no 1-10 gadiem ar tiesībām termiņu pagarināt. Ja termiņš netiek pagarināts, domēns atkal kļūst brīvi pieejams ikvienam interesentam.

Latvijā ar augstākā līmeņa domēnu .lv reģistrāciju nodarbojas Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa (nic.lv). Ārzemēs populārākie domēnu reģistri ir GoDaddy (godaddy.com), eNom (enom.com) un Network Solutions (networksolutions.com).

Pērc laicīgi!

Šī gada pavasarī medijos parādījās ziņa, ka domēns la.com pārdots par 1.2 miljoniem ASV dolāru. [2] Savukārt vasaras sākumā we.com ticis pārdots par vēl vairāk – 8 miljoniem. [3] Fakts, ka atrodas kāds, kas gatavs maksāt septiņu ciparu summu par iespēju lietot konkrētu mājaslapas adresi, nenoliedzami norāda uz milzīgo potenciālu, kas tiek saskatīts tās pielietojumā. Taču fakts, ka kāds tirgo domēnus par šādām summām, ir sīkākas iztirzāšanas vērts.

Iespējams izdalīt divas cilvēku kategorijas, kas specializējas domēnu uzpirkšanā: domēnu investori un kiberskvoteri. Būtībā tie abi dara vienu un to pašu – mēģina prognozēt, kādas šobrīd neizmantotas mājaslapas adreses varētu būt pieprasītas rīt, tās uzpērk un vēlāk pārdod par augstāku cenu. Kamēr investoru darbība ir legāla, kiberskoveru agresīvās tehnikas vismaz dažās valstīs tiek uzskatītas par noziegumu. Latvijas likumdošana šajā jautājumā gan vēl ir nepilnīga, tāpēc robeža starp vieniem un otriem oficiāli nav definēta. Tā rezultātā ikviens, kurš iecerējis virzīt tirgū savu ideju, taču savlaicīgi nav padomājis par domēna iegādi, var itin viegli atdurties pret situāciju, kurā viņa iecerēto domēna vārdu ir rezervējis kāds cits. Uzpircēji ar dažādām metodēm, gan manuālām, gan automatizētām, mērķtiecīgi pēta tirgu, lai savlaicīgi nopirktu tieši tos domēnus, kurus kā likums agrāk vai vēlāk kāds gribēs iegādāties. Dažas no metodēm ietver sekošanu līdzi uzņēmuma reģistra jaunākajiem datiem vai to domēnu pārtveršanu, kurus to lietotāji nav savlaicīgi atjaunojuši.

Tiem, kas domā par jaunas idejas virzīšanu tirgū, BRIGHT iesaka rīkoties gudri, proti, vispirms reģistrēt preču zīmi (1), tad iegādāties domēnu (2), tikai pēc tam reģistrējot savu uzņēmumu (3) un par to pastāstot plašākam cilvēku lokam (4). Tādējādi iespējams samazināt iespējamību kļūt par kiberskvoteru upuri. Kā liecina līdzšinējā tiesu prakse – strīdus gadījumos teju vienīgais veids, kā pamatot savas tiesības uz domēnu, ir ar tādu pat vārdu īpašumā esoša reģistrēta preču zīme. Novēlam jums būt vienmēr soli priekšā domēnu uzpircējiem!

[1] Dana Ludviga (LU datorzinātņu pētniece), LU Matemātikas un Informātikas institūta, Tīkla risinājuma daļas (NIC), Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja LTRK organizētajā seminārā “Uzņēmuma digitālā identitāte” 2016. gada 17. augustā

[2] http://domainnamewire.com/2016/05/09/la-com-sold-1-2-million/

[3] https://www.namepros.com/blog/we-com-sales-price-was-8million-buyer-revealed.873017/

Citi raksti
TOP 10 vārdi un to nozīme digitālajā mārketingā – skaidrojošās vārdnīcas 1. daļa
Saturs, kas izklāsta zīmola stāstu
Šablona un individuāli veidota mājaslapa – ko izvēlēties?
Kāpēc mēs labprāt klausāmies melos jeb story-telling spēks
Atpakaļ
Patīk mūsu darbi? Būsim priecīgi palīdzēt!
Sazinies ar mums